Gaisa transporta politika.
1999 – 2004
Šī politika ir izstrādāta, ņemot vērā Latvijas Republikas ilglaicīgās ekonomiskās intereses, saistības, ko Latvijas Republika ir uzņēmusies kā Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas un Eiropas civilās aviācijas konferences dalībvalsts, saistības, kas izriet no Latvijas Republikas valdības noslēgtajiem divpusējiem un daudzpusējiem līgumiem aviācijas jomā, Eiropas Savienības gaisa transporta politiku un pieredzi, kas gūta restrukturizējot un modernizējot gaisa transporta sistēmu, un nosaka pamatprincipus, kas jāievēro attīstot gaisa transportu laika posmā no 1999. līdz 2004. gadam.
1. Nozares attīstības mērķis.
Gaisa transporta nozares attīstības mērķis ir maksimāli izmantojot visus pieejamos resursus un iespējas izveidot drošu, ekonomiski efektīvu gaisa transporta sistēmu, kas, optimāli iekļaujoties Eiropas un pasaules gaisa transporta sistēmā, vispilnīgāk apmierinātu Latvijas Republikas iedzīvotāju vajadzības pēc gaisa pārvadājumiem un sniegtu maksimālu ieguldījumu Latvijas Republikas ekonomikā.
2. Nozares pašreizējā stāvokļa raksturojums.
2.1. Nozares struktūra:
2.1.1. valsts pārvaldes un uzraudzības institūcijas - Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments un Civilās aviācijas administrācija;
2.1.2. infrastruktūras uzņēmumi - VAS lidosta “Rīga” un pašvaldības uzņēmums lidosta “Liepāja”, gaisa satiksmes vadības uzņēmums VAS “Latvijas gaisa satiksme”;
2.1.3. pārvadātāji;
2.1.4. vispārējā aviācija.
2.2. Nozares tiesiskā regulēšana.
2.2.1. Gaisa transporta nozari regulē likums “Par aviāciju” un uz tā pamata pieņemtie normatīvie akti.
2.2.2. Latvijas Republika kā Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju dalībvalsts ievēro tās pielikumos iekļautos standartus, rekomendācijas un to grozījumus, kā arī citus starptautiskos tiesību aktus, kurus tā ir parakstījusi.
2.2.3. Tiek veikta aviācijas jomu regulējošo normatīvo aktu saskaņošana ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, izstrādājot jaunus normatīvos aktus un izdarot grozījumus jau spēkā esošajos, tajā skaitā arī likumā “Par aviāciju”.
3. Nozares attīstības uzdevumi.
3.1.Nozares vadība.
3.1.1. Gaisa transporta nozares vadību realizē Satiksmes ministrija.
3.1.2. Valsts politikas un pārvaldes realizēšanas funkcija ir nodalīta no tehnisko un drošības standartu atbilstības un ievērošanas uzraudzības funkcijas.
3.1.3. Dažas valsts funkcijas, kas attiecas uz aviācijas drošību un tehnisko standartu atbilstības un ievērošanas uzraudzību, tiks deleģētas pašlaik veidojamai Eiropas aviācijas drošības institūcijai.
3.1.4. Latvijas likumdošanas harmonizācijas ar Eiropas Savienības prasībām procesa rezultātā tiek mainītas atsevišķas aviācijas pārvaldes institūciju funkcijas. Lai paaugstinātu sistēmas efektivitāti un drošību, tiek izveidota aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas institūcija.
3.2. Infrastruktūras attīstība
3.2.1. Ekonomiskā efektivitāte un drošība tiek uzskatītas par galvenajiem kritērijiem izlemjot jautājumu par valsts līdzekļu ieguldīšanu infrastruktūras modernizācijā.
3.2.2. Infrastruktūras uzņēmumi valsts akciju sabiedrība lidosta “Rīga” un valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme” saglabā savu juridisko statusu.
3.2.3. Lidosta “Rīga” tiek modernizēta un paplašināta, izmantojot tās iekšējos resursus, ienākumus, kas gūti no pasažieru izlidošanas nodevas, un Eiropas Savienības fondus.
3.2.4. Tiek pilnveidota gaisa satiksmes vadība, izmantojot valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” iekšējos resursus.
3.2.5. Attīstot lidostas ‘’Rīga’’ un gaisa satiksmes vadības VAS “Latvijas gaisa satiksme” infrastruktūru un optimizējot sadarbību starp infrastruktūras uzņēmumiem un pārvadātājiem, izveidot Rīgu par reģionālu gaisa satiksmes centru.
3.2.6. Tiek izvērtēti pašvaldības uzņēmuma starptautiskās lidostas “Liepāja” un vietējo lidostu (Daugavpils, Ventspils, Rēzekne) attīstības projekti un veicināta pamatotu projektu realizēšana.
3.3.Pārvadātāji.
3.3.1. Latvijas Republikas pārvadātājiem tiek sniegts maksimāls institucionāls atbalsts divpusējo starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmi ietvaros.
3.3.2. Tiek veicināta Latvijas Republikas pārvadātāju apvienošanās un to ierobežoto resursu koncentrācija.
3.3.3. Tiek atbalstītas pārvadātāju aktivitātes, kas vērstas uz kopējas Baltijas valstu aviokompānijas izveidošanu.
3.3.4. Lai garantētu pārvadājumu drošību, tiek pastiprināta valsts kontrole pār pārvadātājiem. Tā tiek realizēta saskaņā ar Satiksmes ministrijas Noteikumu par gaisa pārvadātāju licencēšanas kārtību jauno redakciju, kuru līdz 1999.gada 30.maijam paredzēts izstrādāt atbilstoši Eiropas Padomes 1992.gada 23.jūlija noteikumu nr.2407/97 prasībām.
3.3.5. Tiek nodrošināta brīva pārvadātāju konkurence divpusējo starpvaldību nolīgumu noteikto ierobežojumu ietvaros.
3.4. Vispārējā aviācija.
3.4.1. Ņemot vērā, ka vispārējā aviācija ir kadru rezerve komercaviācijai un ar valsts aizsardzību un drošību saistītām aviācijas struktūrām, organizatoriski un institucionāli tiek atbalstīta vispārējās aviācijas attīstība.
3.5. Divpusējo starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmi sistēmas pilnveidošana.
3.5.1. Tiek turpināts paplašināt divpusējo starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmi sistēmu, realizējot Latvijas Republikas intereses un ņemot vērā, ka beidzoties pārejas periodam ceļā uz Eiropas Savienību, iespējama šīs funkcijas daļēja deleģēšana Eiropas Savienības institūcijām.
3.5.2. Tiek slēgti pēc iespējas liberālāki divpusējie starpvaldību nolīgumi par gaisa satiksmi, kas nākotnē dos plašākas iespējas veidot efektīvāku maršrutu tīklu.
3.5.3. Tiek organizētas konsultācijas, lai panāktu grozījumu izdarīšanu tajos agrāk noslēgtajos divpusējos starpvaldību nolīgumos par gaisa satiksmi, kuru noteikumi ierobežo gaisa satiksmes paplašināšanos.
3.6. Integrēšanās Eiropas gaisa transporta sistēmā.
3.6.1. Eiropas vienotās aviācijas telpas līguma noslēgšana ir valdības prioritāte gaisa transporta nozarē.
3.6.2. Visu ar līguma noslēgšanu saistīto darbu vada un koordinē Satiksmes ministrija.
3.6.3. Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas noteikumi aviācijas jomā arī pārejas periodā tiek piemēroti tieši saskaņā ar Eiropas vienotās aviācijas telpas līguma projekta attiecīgo pielikumu un protokolu par horizontālo adaptāciju.
3.7. Aviācijas drošība.
3.7.1. Augsts un starptautiski atzīts drošības līmenis ir gaisa transporta sistēmas darbības galvenais priekšnoteikums.
3.7.2. Līdz 2000.gadam tiek pabeigta pāreja uz Eiropas apvienoto aviācijas institūciju (JAA) noteiktajiem standartiem, kas iekļauti Apvienotajās aviācijas prasībās (JAR).
3.7.3. 2000.gadā tiek pabeigta iestāšanās procedūra Eiropas aeronavigācijas drošības organizācijā “Eirokontrole”.
3.7.3. Latvijas Republikas civilo gaisa kuģu reģistrā komerciālo gaisa kuģu sadaļā no 1999. gada 1.septembra vairs netiek reģistrēti gaisa kuģi, kas neatbilst Apvienoto aviācijas noteikumu (JAR) prasībām.
3.7.4. Ņemot vērā, ka pasaulē apmēram 60% aviācijas negadījumu ir notikuši personāla vainas dēļ, tiek paaugstināta valsts kontrole pār personāla atlasi, apmācību un uzņēmumu veikto atbilstības novērtējumu.
3.7.5. Tiek plaši izmantots Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas un reģionālo aviācijas organizāciju (ECAC, JAA, Eurocontrol) atbalsts un pieredze Latvijas Republikas civilās aviācijas drošības sistēmas uzturēšanā un pilnveidošanā.
3.7.6. Ņemot vērā prasības, kas izriet no plānojamās pievienošanās Eiropas vienotās aviācijas telpas līgumam, līdz 2000.gadam Satiksmes ministrijā tiek izstrādāta civilās aviācijas drošības paaugstināšanas programma.
3.8. Vides aizsardzība.
3.8.1. Saskaņā ar Eiropas Padomes direktīvām līdz 2002. gadam tiek nodrošināta tādu gaisa kuģu ekspluatācijas izbeigšana, kas neatbilst Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma 1. sējuma 3. daļas 2. sadaļas prasībām par trokšņa līmeņa samazināšanu.
3.8.2. Līdz 2000.gadam tiek izstrādāta tāda aeronavigācijas pakalpojumu maksas un nosēšanās maksas sistēma, kas stimulēs modernākas
un videi nekaitīgākas aviācijas tehnikas izmantošanu.
3.9. Speciālā izglītība.
3.9.1. Balstoties uz reālo pieprasījumu sadarbībā ar Izglītības ministriju tiek izveidota speciālās izglītības sistēma, kas apmierina aviācijas uzņēmumu un valsts pārvaldes institūciju vajadzības pēc kvalificētiem speciālistiem.
Ministru prezidents V.Krištopans
Satiksmes ministrs A.Gorbunovs
Vizas:
Valsts sekretārs U.Pētersons
Juridiskā departamenta direktore A.Ļubļina
|
